www.lapele.lv

Ir tīkami vērot rāmo ūdens virsmu, viegli viļņojoties maigajā kā pūdercukurs vasaras vakara vējā. Nostrādā redzes māns un pēkšņi šķiet, ka pasaule līgani aizpeld, arī vērotāju ieraujot plūstošajā dzelmē. Pirmoreiz izjutu asas bailes un, ceļgaliem saļogoties, patiešām teju arī neievēlos ūdenī. Turklāt vienmēr apziņā uzkrājas bailes no nezināmā.

Viss, kas saistīts ar ūdeni, sevī glabā dziļu noslēpumu.

Reiz pavasarī kāds atvēra ziedoša dīķa slūžas; nezināmais atklāja neaptveramu dūņu klajumu.

Pāris minūšu laikā pār pilsētas centru savilkās zilgantumsnēji negaisa mākoņi, apkārtni ietīdami tādā kā baisā audeklā. Iestājās sastindzis klusums; nespodri pelēkie drupaču uzlasītāji baloži nervozi pacēlās spārnos, lai atrastu drošāku patvērumu kādā pažobelē. No jūras uzpūta asa brīze, acumirklī kliedējot dienā krājušos svelmi. Vasaras pilnbrieda novakare sev līdzi bija atnesusi bargu laiku – šur tur pamalē un aiz vecajām spīķeru ēkām jau brīdinoši ducināja pērkons.

Nesensenos laikos dzīvoja brīnišķīga meitene, kas bija katra zēna sapnis. Viņai bija burvīgi, blondi mati, kas liegani plīvoja smeldzīgajā vējā. Tie smaržoja pēc kalnu brīnišķīgo ēdelveisu ziedlapiņām tā, ka apreibināja katru rutīnā iegrimušo garāmgājēju. Katrs viņas skatiens lika izkust tiem, un dienu viņiem padarīja kā ekstāzi paradīzes eiforijā.

Gaiši zilajās debesis spīguļo zeltaina saule. Pūš maigs austrumu un rietumu silts vējiņš, kas glāsta zili zaļos jūras viļņus. Priežu sakaltušas saknes sauļojās , ko vēji glaudījuši gadu simtus. Kāpās noris nepārtraukta ciņa starp vēju kas cenšas pārvietot smiltis no krasta iekšzemes virziena, uz kāpu augiem ,kas ar savu sazaroto sakņu sistēmas bagātību aiztur smiltis, un izveido viļņainus rakstus. Priekša lēnām iet Jāzepa uzticamais draugs ,kuru sauc Jūras vilks. Normāls augums, ar garu spalvu.

Gaiši zilajās debesis spīguļo zeltaina saule. Pūš maigs austrumu un rietumu silts vējiņš, kas glāsta zili zaļos jūras viļņus. Priežu sakaltušas saknes sauļojās , ko vēji glaudījuši gadu simtus. Kāpās noris nepārtraukta ciņa starp vēju kas cenšas pārvietot smiltis no krasta iekšzemes virziena, uz kāpu augiem ,kas ar savu sazaroto sakņu sistēmas bagātību aiztur smiltis, un izveido viļņainus rakstus. Priekša lēnām iet Jāzepa uzticamais draugs ,kuru sauc Jūras vilks. Normāls augums, ar garu spalvu.