nakts

Mēs taisīsim sārtu no viņu aukstajām dvēselēm
Un kvēlu liesmu laidīsim klāt.
Nekādas burvestības,nekādas lūgšanas
Nespēs vairs raganu glābt

*

pilnmēness naktī
ziedēja sarkanas rozes
un balta vārna
mēmi kliegdama
laupīja dvēselēm mieru

Tu esi mans maigais brīnums,
Mans slieksnis uz ogu aleju.
Tu garšo kā no tām veidots sīrups.
Bet pārāk salds, ka rauj ciet elpu...

Man nepatīk ar tevi spēlēties-
Šī ikdienas spēle dara mani traku,
Tad gribas man skriet un paslēpties,
Lai darītu tevi krāsaināku.

Man liekas, tu naktīs sauc čūskas,
Vai arī buries pie manas sejas,
Varbūt es maldos un tu pie gultas
Skaiti lūgšanas vai dzenā veļus...