Smags rīts. Saules smeldzīgie stari liek man pazust sevī. Galva kļūst ar vien smagāka. Katrs nākamais solis liekas ar vien grūtāks kā kāpjot pa debesu kāpnēm augšā. Vējš, saules dedzīgajos staros, ir tik auksts un liek sacelties katrai spalviņai uz kailās ādas, raisot drebuļus un vajadzību pēc mājām istabas siltumā. Tur, kur nav ne vēja, ne grūtību šķērsot ielu, nav arī nevienas meitenes, kas atkal liktu iemīlēties to skaistajos smaidos, pavērstos pret mani, kārdinot mani jaunos piedzīvojumos, kas atkal beigtos ar smagām paģirām nākamo dienu rītos. Nav vairāk tas vajadzīgs man.
Iesaki Draugam!
pievienot Sekoman.lv
Jaunākie komentāri