Bija pilnīga tumsa, varēja dzirdēt kādu elpojam. Tā nebija vien elpa. Tās bija divas, un tās savijās kaislīgā vaidā, kad Alastora roka pieskārās Gabrielas mugurai.
-Es iededzu rītausmu.-
Teica Gabriela un lika atvērt acis arī Alastoram.
Pēkšņi viss kļuva redzams. Viņa priekšā atradās vecs logs. Uz palodzes stāvēja netīras kafijas krūzes, sakaltuši ziedi un cepumi, kurus apsedza baltie mežģīņu aizkari, kuros bija ielipušas beigtas mušas no šī un pagājušā gada. Loga rūtīs atspīdēja sarkana rītausma, kas gliemeža ātrumā pārvērtās par maigi oranžu gaismu.
Iesaki Draugam!
pievienot Sekoman.lv
Jaunākie komentāri