Viena diena

Rīts.
Paveru vienu aci, paveru otru...
Rīts Ir o.k.

Brauciens ar autobusu.
Agrāk man likās, ka autobusā sēdošie visi kaut kur steidzas, tagad mani fascinē kas cits....reti es redzu smaidošas acis, iekšēji mirdzošus cilvēkus...tu brauc autobusā un apkārt tāds pelēks vienveidīgs zombijveida nogurums....

Universitāte
Dažkārt man liekas, ka viss jāmet pie malas. Un tomēr es atrodu arvien jaunus un jaunus spēkus, lai šeit atgrieztos.
Šoreiz atkal esmu statusā- visi tramvaji aizgājuši...

Pasniedzējs
Visi tramvaji ir aizgājuši, kad tu esi kapos. Kamēr mēs esam dzīvi- jācīnās.

Pusdienas
Ir kaut kas ko es nesaprotu...kāpēc ir kafejnīcas un ēdnīcas, ja tajās pasniedz mikroviļņu krāsnī uzsildītu ēdienu. Es taču nāku uz šīm iestādēm, lai saņemtu ēdienu, kuram ir kaut kāda vērtība...
Nu jā-un es par to maksāju- nu jau nevis par pagatavotu, bet gan par uzsildītu maltīti.

Super Netto un Nodokļi
Nodokļi ir vienīgais veids kā es varu palīdzēt savai valstij. Biezpiena sieriņš made by Lietuva, Piens made by Igaunija, šokolāde made by Zviedrija. 78% manis izvēlēto preču vērtības nonāk citu valstu maciņos.

LV un ES
Es dzīvoju Latvijā. Uzskatu, ka manai valstij jāmaksā man par to vien ka es šeit dzīvoju.
Paradoksāli, ka valsts man tiešām maksā.

Māksla
Sniegs gurkst zem kājām, kurpju zoles atstāj sniegā raibu rakstu. Smiltis. Ziemā smilšu pilna māja. Vairāk nekā parasts. Vairāk nekā vasarā. Tā kādu reizi ejot pamanīju, ka mana iemīļotā mākslas studija klapējas ciet. Klipu- klapu.

Reliģija
Kaut kā skarbi skan, bet viss ir tik sadalīts, saskaldīts, ierobežots. Tu tur stāvi- pats ar sevi. Tu ļoti labi zini, ka pienāks diena, kad visa dzīve noslīd gar acīm, kad paturēt nevar neko. Bet viss tik sadalīts, saskaldīts, ierobežots, ka tev vajaga arvien vairāk un vairāk, un vairāk. Rīkli pārgriezīšu, bet dabūšu. Un tad tu tā stāvi- Dievs piedod, kā tu stāvi.

Launags
Biezpiena sieriņš made by Lietuva. Tēja daudz tējas.

Vientulība
Sen senos laikos...Kaut kad tālā tālā nākotnē, kad tu pabeigsi to....un šito...un šito....tev būs darbs...ģimene...bērni...tu dzīvosi ilgi un laimīgi...
Nav mērķu. Nav mērķa pēc kā tiekties. Tur galā Tevi kārtējo reizi gaida bezformīgs tukšums. Un ne jau tāpēc, ka es tā saku, vai es tā izdomāju.

Pilsēta
Sevī ierāvušās būtības, katra savā stūrī. Tu zini kā sauc tavus kaimiņus?

Vakars
Mīlu vakarus, kad var iziet uz balkona un skatīties zvaigznēs. Tu skaties tajā bezgalīgajā tukšumā un domā par rītdienu. Par nākošā rīta saullēktu. Tāds neaprakstāms saullēkta burvīgums. Kaut kas tajā visā ir.