Iesaki Draugam!
pievienot Sekoman.lv
Lietus līst dvēselē
posted by dīvains tipelis
on Ce, 04/11/2010 - 12:25
Ārā debess raud
Un dvēsele tai līdzi.
Ak, dvēsele, Tu skumjā,
Kas prieku Tevim zaga?
Lai debess raud,
Tai daudzi jāapraud –
Gan celis krītot nobrāztais
Gan bērns,
Kas nedzimis jau miris.
Dvēsele, Tu skumjā
Kas Tevim kaiš? –
Tu šķieti bēdīga mazliet..
/Laima Briede 04.11.2010. 09:52/
Dzejoļa autors:
Kategorija:
- Pieteikties vai reģistrēties lai pievienotu komentārus
Pierakstīties jaunumiem (RSS)
Komentāri
Es atvainojos, bet labāk
Es atvainojos, bet labāk -
Debess raud
Un dvēsele tai līdzi
Es rakstītu -
Debess raud
Un dvēsele arī
Vai - Ķā debess
Arī dvesle raud
saharins
Man dzejoli prasās rakstīt
Man dzejoli prasās rakstīt tādu, kas viegli lasās un viegli skan. Lai izlasītu tavu rakstīto, ātrāk mēli izmežģīšu.
Un vispār - dzejoļa rindas rakstās pašas. Ja tās ir uzrakstītas tieši tādas, tad varbūt, ka tieši tādām tām jābūt.
tas ir mirklja emocijas,
tas ir mirklja emocijas, varbut tiesji taja noteiktaja bridi tas bija tadas, kadas bija.
Man domāt, dzeja visbiežāk ir
Man domāt, dzeja visbiežāk ir emociju radīts kopums. Un tas savirknējas tāds, kāds tas ir tajā momentā. Un pieslīpējot bieži vien zūd dzejoļa sākotnējā jēga.
ar to gribeju teikt, nevajag
ar to gribeju teikt, nevajag labot.
Paldies. Labot arī negrasījos
Paldies. Labot arī negrasījos - man tas patīk tāds, kāds ir. Arī izsaka vairāk.
Ja ārā debess raud, arī iekšā
Ja ārā debess raud, arī iekšā (telpā, alā) tā var raudāt.
saharins
..ja griesti pil.?
..ja griesti pil.?