Mīlestība

Mēs esam reiz satikušies un viens otram doti, jo mēs viens otram esam ļoti vajadzīgi! Šobrīd, tagad, tūlīt – tieši šai laikā, šai dzīves telpā. Un, ja mēs ļoti vēlamies - atkal kopā, blakus būt, mīļumā dāvinot sevi, tad šķēršļu tam nav, tad viss notiek pats no sevis, un debesis dāvā spārnus ceļavējam, lietus vietā tās dāvina sniegu, baltu un tīru, un šaubas nepastāv, ir tikai mīlestība, kas vieno...

Ja esam nepieciešami Kādam, tas nenozīmē būt vajadzīgam Tam. Tās ir savstarpējās izdevīguma attiecības. Kādam ir vajadzība pēc Tevis, bet Tev ir nepieciešama apziņa, ka esi vajadzīgs Tam. Cik gan bieži, mums dzīvē ir vajadzīgs šis Kāds, un cik reti notiek tā, ka paši esam Tam vajadzīgi. Mēs mīlam un paši, dažkārt, esam mīlēti, bet cik gan reti mēs esam vajadzīgi viens otram. Var mīlēt neredzot un nedzirdot, var nezināt vai pat aizmirst Kāda vārdu, kurš izliekas tik mīļš. Cidādi ir būt vajadzīgam. Nepieciešamība būt Kādam vajadzīgam, ietver sevī visas cilvēka iespējamās sajūtas.

Es nezināju, ka šis viss ar mums tik ilgi ievilksies...Atceros to dienu, to pirmo dienu, kad sāku tevi mīlēt. Jā, jau no pirmās dienas.
Tevī nebija nekā īpaša, bet laikam jau, tad jutu, ka starp mums būs, kas vairāk par iepazīšanos. Gribi zināt kā šobrīd atceros tavu skūpstu? Šķiet, ka tas garšoja pēc naiva maiguma kāds tolaik tev piemita un tas laikam arī bija tas strāvojums, kas izskrēja caur manu ķermeni tiklīdz sajutu tevi sev tik tuvu.

Vai jums ir bijis kāds, ar kuru saaugt cieši cieši kopā?
(vai arī - KAut Kas, ar ko tā saaugt?
Draugs, ideja, kāds mērķi, mīļotais cilvēks, mamma, skumjas, saldējums, es nezinu..?)
man šķiet, ka ar to saaugšanu ir smalka lieta.

Mana dzīve bija sapnis, līdz tajā parādījies tu. Kaut gan vientuļš un bez īpašām izmaiņām katrā jaunā dienā, tas tomēr bija sapnis. Pelēkas garas dienas,kurās reizēm kā kāds jautrs notikums bija retie draudzeņu apmeklējumi, grāmatu kalni, kuras jau visas zināju no galvas. Es mīlēju šo vientulību, retos prieka mirkļus...

Simonas dienasgrāmata

15.maijs 2009.gads

--------------------------------------------------------------------------------
Cilvēk, tu redzi, kas notiek…
Kas notiek ja kļūsti pavisam viens…
Sirds plosās…
Un man vajag tevi atrast…
Vajag sajust, bet nevaru…
Nedrīkstu...
Nespēju…
Atdodu tev viņu…
Atdošu tev visu viņa būtību…
Aizmirsīšu ko piedzīvojām…
Varbūt tomēr pārstāšu meklēt..
Bet nepārstāšu uz viņu skatīties…
Nepārstāšu runāt par viņu…
Tikai tev atdodu viņu…
Tikai tev
Lai gan sirdī manā..
Viņš dzīvos…
Viņš tur būs..
Manos sapņos..
Manās cerībās…

Vai esi ilgojies?

Neviens nespēj atņemt to ko sajūtu..
Neviens nespēj man atņemt to ko redzu…
Neviens…
Pilnīgi neviens..
Tikai tu..
Tu ar savu skatienu mulsini..
Ar savu elpu liec apklust…
Ar savu skūpstu tu liec aizrauties elpai..
Jo tu esi tas, kas esi.
Pilnīgi brīvs..
Brīvs no aizspriedumiem..
Taču es ceru, ka mūžam kopā būsim..
Ka kopā paliksim…
Jo…
Tavs skatiens liek aizmirsties…
Tavas lūpas liek neaiziet…
Tavas acis liek piedot..
Vienīgi tu man liec pazust sevī
Un domāt tikai par tevi..
Par to kā tu pieskaries man..
Par to kā saproti mani…

Viņš izskatās tik muļķīģi kad melo. Ziniet, viņam tas nesanāk.
Viņš spēj izstāstīt kāpēc viņš ir nomākts.

Viņš nebaidās atzīt savas kļūdas.

Viņš norāda uz manām kļūdām, nevis pacieš tās.

Vīņš spēj mani ievilkt dejā, pat ielas vidū, kaut arī tas ir muļķīgi, bet ja tas nebūtu muļķīgi tie nebūtu mēs.

Vīņš māk ierasties pie manis pat nebrīdinot ar platu smaidu un lielu apskāvienu.

Viņš māk izvilkt no manis smaidu brīžos, kad ir pavisam slikti, viss kas viņām ir nepieciešams ir dažas darbības un daži vārdi.

Viņš liek man smaidīt un aizmirsties.

TIKAI* viens vārds.
Kas saista mūs..
Viens vārds, kas NEIZTEIKTS*...
Kas aizmirsts KĻŪST*
Tikai atminēt to spēsiet,
kad aizmirsīsiet mūs
un tikai PIEDOT* spēsim,
kad vārdu atminēsiet ...

izsapņot miegā dzīvi.
salauzt jau tā lūzušos sapņus par realitāti.
reāli?tas ir, tad, kad esi tagad tagadnē,
bet jūties it kā esi nekur, vientuļš-pats ar sevi taču!
tu zini, ka miris sapnis ir, tad, kad esi līdz galam degradējis savas ieceres?
nē tu to nezini, jo tev nav ieceru-tev ir tikai zagti sapņi no citu miega palodzēm!
man jau nevajag-māku sapņot arī nomodā,
bet vai tev nav žēl izsapņot mani?
tad es būšu tukša, kā tā muca, kura tālu skan, parasti.
vienkārši atdod man-mani pašu,lai ir kā bija,
jo es kļūstu cita.
stipra un ļaunāka nedaudz pluss vēl viss iepriekšējais.