Ģirts Šimanauskis

Ir tīkami vērot rāmo ūdens virsmu, viegli viļņojoties maigajā kā pūdercukurs vasaras vakara vējā. Nostrādā redzes māns un pēkšņi šķiet, ka pasaule līgani aizpeld, arī vērotāju ieraujot plūstošajā dzelmē. Pirmoreiz izjutu asas bailes un, ceļgaliem saļogoties, patiešām teju arī neievēlos ūdenī. Turklāt vienmēr apziņā uzkrājas bailes no nezināmā.

Viss, kas saistīts ar ūdeni, sevī glabā dziļu noslēpumu.

Reiz pavasarī kāds atvēra ziedoša dīķa slūžas; nezināmais atklāja neaptveramu dūņu klajumu.

Melnās...

Kā pieredzējis mākslinieks ar vienu otas triepienu negants vējš vispirms spēji sakustina egļu galotnes piekalnē, tad brīdi padraiskojas pa pļavu, un šī skata iespaidots, cilvēks pat neiedomājas palūkoties augšup – debesīs. Melni mākoņi aizsedz blāvo sauli, uzsākdami savu melno deju. Strauji melnas kļūst egles, melna sāk melnēt zāle un uzartais tīrums ceļmalā.

Ir acis, kas klusē, ir acis, kas smaida. Bet dažkārt acis mēdz arī kliegt...

Lai kurp iedams un ko darīdams, Roberts ne uz brīdi nespēja izmest no prāta Līnas acis. Pat ne šovakar, guļot zem dienas svelmes sakarsētā šīfera jumta uz svaiga, smaržīga siena kaudzes.

Kāds teiciens vēsta: kļūdīties ir cilvēcīgi. Taisnība. No kļūdām sastāv viss cilvēka mūžs.

Kā milzīgs, neredzama milža uz augšu izsliets pirksts, tornis vīdēja pret gaišzilajām jūnija rīta debesīm. Torņa galā piestiprinātajā būdelē Elvis piecēlās no sola, nedaudz izstaipīja saspringtos muskuļus un atvēra logu. Cauri plānajam bleķa jumtam, kurā laika zobs bija paguvis iegrauzt dažu labu robu, rīta saule neganti svilināja, padarīdama būdā esošo gaisu smacīgu.

Brīdis starp nomodu un sapņiem. Par to ir šis stāsts.

Kāds ielēca ūdenī. Klusumā, kas rāmi šķēla smaržu pilno maija nakti, tas bija dzirdams sevišķi skaidri, kaut gan peldētājs, pametot skatienu trokšņa virzienā, palika neredzams.

Izcēlis makšķeri, sapratu, ka ēsma atkal notrūkusi. Pirms uzspraudis uz āķa tārpu, ar līdzpaņemto spaini izsmēlu laivā sakrājušos ūdeni. Acīmredzot darvošana neko daudz nebija līdzējusi un laiva, kurā vectēvs mani vēl kā mazu puiku bija vizinājis pa dīķi, savu laiku nokalpojusi.

Viss sākās piepeši un negaidīti. Tumšā, drēgnā un diezgan drūmā rudens vakarā es gar operas namu devos Bastejkalna virzienā. Neko īpaši nedomādams, vēroju, kā koki palēnām atvadās no sava ierastā lapu ietērpa, lai pienācīgi sagatavotos ziemai un atkal gaidīto cerību un sapņu pilno pavasara iestāšanos. Netālu no „Mīlētāju tiltiņa” uz soliņa pamanīju sēžam meiteni. Viņa bija ģērbusies īsā, tumšā rudens mētelītī, zilās džinsu biksēs un zābaciņos ar diezgan augstu papēdi. Nez kāpēc jau iztālēm manīju, ka meitenes seja ir skumja.

Jauns cilvēks nesteidzoties šķērso kādas daudzstāvu mājas pagalmu, un, netālu no tās ieejas, brīdi apstājas. Otrā stāva logs ir puspavērts, tajā spoži spīd gaisma, no tā atskan skaļa mūzika, jautru cilvēku sarunas, smiekli, čalas, glāžu un trauku šķindoņa. Tā jābūt - ir taču divdesmit otrais augusts un Elīzas divdesmit pirmā dzimšanas diena. Mirkli vēl satraukti stāvējis uz vietas, cilvēks apņēmīgi ver vaļā durvis un dodas iekšā. Uzkāpis otrajā stāvā viņš apmēram minūti, iespējams, mazliet ilgāk, satraukumā mīņājas uz vietas, nespēdams saņemties un piezvanīt.

Viena kvartāla domas
Ielas bruģis riteņu izdangāts, toties trotuāram vēl pērnvasar uzliets jauns asfalta segums. Taisnība – par katru cenu atjaunojot veco, paši jaunāki nekļūstam. Tad kamdēļ velti pūlēties? Un tomēr uzkrītoši spilgts šis neparastais kontrasts starp spoguļgludo gājēju celiņu – ietvi un senajiem, apsūbējušiem bruģakmeņiem.

Laiks...Šis mūžsenais draugs un ienaidnieks. Sabiedrotais un pretinieks. Labais un ļaunais. Baltais un melnais. Ilgotais un dzītais. Ko tu esi devis? Ko atstājis? Ko aizrāvis līdzi savā nerimstošajā plūdumā?
Kāda maza meitenīte ieķeras māmiņai svārkos un zinātkārē mirdzošām actiņām jautā: -Mammīt, vai viena minūte ir īss vai garš laika sprīdis?-
Viena minūte. Sešdesmit sekundes. Sešdesmit īsi pulksteņrādītāja pārsitieni.
Minūtes laikā es varu noskriet tik un tik metru.
Minūtes laikā Tu vari uzkrāsot lūpas.
Kāds tēvs savai atvasei var nopirkt saldējumu.